kristiine.kr

🌌 Pieņem to, kas ir. Atlaid to, kas bijis. Tici tam, kas vēl būs.
Šis mirklis ir tavs — elpo dziļi, ļauj gaismai ienākt un sirdij atvērties. 🌙✨
Un atceries: katra diena ir jauns sākums, katrs solis — iespēja augt.
Dzīves skaistums slēpjas spējā būt klātesošam un ļaut cerībai vadīt ceļu. 🌿💫

Dzīve nav atbilde, bet jautājums, kas mainās ar katru elpas vilcienu. Mēs neatrodam dzīves jēgu – mēs to izdzīvojam. Brīžos kad klusums runā skaļāk par vārdiem, mēs sākam dzirdēt sevi. Tur, ēnā starp gaismas stariem, dzimst patiesība. Kura māca vairāk, nekā spējam iedomāties — un ritms ir vienkāršs: sadzirdēt vai ignorēt, atvērties vai aizvērties, augt vai stāvēt.

Svētkiem vajag ko gardu.

TĒVZEME (Jānis Peters)

Mana tēvzeme ir mana tēta zeme.
Es esmu brūnā lācīša tētis.
Lācītis naktī bij aizbēdzis mežā.
Šorīt lācītis man teica: “Tēti,
Cik saldas avenes tēvzemē!”

Grams kultūras arī ir vajadzīgs.

Pēc divu nedēļu skrējiena.Patīkami saņemt ziedus no rīta… īpaši tad, ja tie nāk ar vārdiem: “Tev jaukākai dienai no popošā džentelmeņa.” 🌹💫
Mazs žests, bet sirds kļūst silta visu dienu. 💖

Kad drusku par daudz… ņemam palīgā to kas rada prieku un atjauno skaidru prātu.

Šie svētdienas rīti, kad tie tiek pavadīti darbojoties kopā…

Šādi atgūt balsi un palīdzēt nomierināt iekaisumu balssaitēs vienmēr. Ne tikai veselība priecājas, bet arī acis.

✨ Dzīvē tu nekad nespēsi patikt visiem. Vienmēr būs kāds, kuram kaut kas nepatīk – tavas domas, izvēles vai izskats. Bet atceries – tev nav jādzīvo, lai kādam citam izpatiktu. Tavs galvenais uzdevums ir dzīvot tā, lai patiktu sev. 🫶
Kad tu mācies pieņemt un mīlēt sevi, tu kļūsti brīvs – un tieši tad pie tevis nāk īstie cilvēki, kuri novērtē tavu patieso būtību. 🌸

Kāds nesen man pajautāja – kāpēc es esmu tik noslēgta?
Tā nav izvēle, bet mans stāsts.
Pārdzīvojumi, pieviltā uzticība, klusumi, kas sāpēja skaļāk par vārdiem – tas viss mani padarīja tādu.

Es iemācījos klusēt, kad runāt bija par smagu.
Es iemācījos sargāt sevi, kad tuvums ievainoja.
Un tā noslēgtība kļuva par manām bruņām.

Bet dziļi sirdī es ticu – reiz pienāks cilvēki, kuru priekšā bruņas vairs nebūs vajadzīgas.
Un tad noslēgtība pārvērtīsies brīvībā būt sev. 🌸